Jaunumi
Latvijā radītas jaunas, inovatīvas zema patēriņa ēkasKlimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinošu tehnoloģiju attīstīšana un pilotprojektu īstenošana" ietvaros uzņēmums SIA “Monohrom” ar sadarbības partneri SIA “Heatec” īsteno projektu “Inovatīvas, saliekamu konstrukciju zema enerģijas patēriņa mājas ar autonomu mikroģenerācijas sistēmu enerģijas ražošanai ar pārpalikumu”. Projekta ietvaros uzbūvētas divas inovatīvas zema patēriņa ēkas, kuras visu nepieciešamo enerģiju spēj saražot pašas. Projekta gaitā uzceltās ēkas ir zema patēriņa privātmājas, to konstruēšanai izmantoti racionāli būvniecības veidi. Ar ērtiem iekštelpu risinājumiem ēkas pielāgotas ģimeņu vajadzībām. Projektu īstenotāju piedāvātais risinājums ļauj uzbūvēt ģimenes māju ar samazinātām kopējām izmaksām, turklāt, ēkas visu nepieciešamo enerģiju to uzturēšanai saražo pašas no atjaunojamiem energoresursiem, nepiesārņojot apkārtējo vidi un neradot kaitīgos siltumīcefekta gāzu izmešus. Īstenojot projektu izveidoti divu inovatīvu zema energopatēriņa ēku prototipi, pielietojot saliekamas konstrukcijas, tādejādi veicinot rūpnieciski sagatavotu jauna tipa mazu un vidēji lielu ģimeņu ēku izplatību. Lai nodrošinātu nepieciešamo enerģiju, ēkas aprīkotas ar mikroģenerācijas iekārtām – saules kolektoriem, siltuma sūkņiem, saules elektrostacijām. Pielietojot jaunu ēkas būvniecības principu (rūpnieciski ražotās saliekamās konstrukcijas), tiek efektīvi izmantoti dabas resursi, kas ietaupa materiālus un resursu izmaksas. Jāpiebilst, ka ēkas arhitektoniskie risinājumi paredz maksimālu kokmateriālu taupību. Neizmantojot nestandarta gabarītizmērus un ražošanas procesā veidojot nobeigtus paneļus ar pilnu iekšējo apdari un inženiertīkliem, klients saņem ne tikai pabeigtu ārējo un iekšējo ēkas apdari, bet arī minimālo mēbeļu komplektu (plauktu sistēma, virtuve, ēdamgalds, guļamistabas mēbeles un bērnistabas mēbeles). Lielākā daļa ēkas konstrukciju tiek veidotas no kokmateriāliem, kurus ražo tādā formā un izmērā, kurš ir vispiemērotākais turpmākajai apstrādei, tādejādi ēkas būvniecībā jāizmanto minimāls cementa un javas daudzums (pamatiem), kas padara ēku ekoloģiskāku. Ēkas ir pašpietiekamas. Saražotās elektroenerģijas pārpalikumus ir iespējams novadīt elektrotīklā, vai izmantot citām vajadzībām (piemēram, elektromobiļu uzlādei). Īpaša uzmanība tiks veltīta inovatīvas sistēmas izveidei virtuves zonas gaisa apmaiņai. Izmantojot šādu enerģijas apgādes sistēmu, kā arī efektīvi to vadot, tiks panākta atbilstoša ēkas mikroklimata kontrole, patērējot minimālu enerģijas daudzumu un nodrošinot kvalitatīvu mikroklimatu telpās. Projekta oglekļa dioksīda emisiju samazinājums gadā pret saražoto enerģijas vienību ir 2,610 kgCO2gadā/kWh un oglekļa dioksīda emisiju samazinājums gadā pret projektam pieprasīto finanšu instrumenta finansējumu – 0,446 kgCO2gadā/LVL.
Nodibināta Latvijas atjaunojamās enerģijas federācijaLatvijas atjaunojamo energoresursu nozares asociācijas izveidojušas vienotu biedrību "Latvijas atjaunojamās enerģijas federācija" (LAEF). Federācijas mērķis ir veicināt dialogu ar LR Ekonomikas ministriju, lai kopīgi izstrādātu stabilu un ilgtspējīgu atbalsta mehānismu no AER ražotajai enerģijai. LAEF pamatuzdevumi ir:
Līdzfinansējums uzņēmumu attīstībaiLatvijas Atjaunojamo energoresursu asociācija (AEA) aicina Latvijā reģistrētus komersantus izmantot iespēju saņemt līdzfinansējumu uzņēmuma energoefektivitātes paaugstināšanai Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) projektu konkursā „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai”. Konkurss ir paredzēts Latvijas uzņēmumiem, dažādu energoefektivitātes pasākumu veikšanai ražošanas ēkās, piemēram, pārejai no fosilo uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu (siltuma sūkņi, biomasas katli, saules kolektori), ventilācijas sistēmas modernizēšanai, ēku siltināšanai, ražošanas iekārtu nomaiņai u.c. pasākumiem. Viena projekta īstenošanai pieejamais maksimālais līdzfinansējums ir 350 000 Ls. Sīkāka informācija par projektu konkursu šeit.
Pieejamā atbalsta intensitāte:
65% sīkiem (mikro) un maziem komersantiem
55% vidējiem komersantiem
45% lielajiem komersantiem
Šobrīd norisinās konkursa pirmā kārta, kuras pieteikumu termiņš ir 1. oktobris. Ja Jūsu uzņēmumam ir interese piedalīties šajā vai kādā no nākamajām kārtām, AEA rekomendē sadarboties ar asociācijas biedriem, kurus iesakām kā uzticamus sadarbības partnerus ar plašu pieredzi līdzīgu KPFI konkursu realizēšanā, siltuma sūkņu, saules kolektoru un ventilācijas sistēmu uzstādīšanā.
Ja Jums ir nepieciešama plašāka informācija par līdzfinansējuma programmu, vai radušies kādi citi jautājumi, rakstiet uz
Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu
. Mainīs atbalsta mehānismus zaļajai enerģijaiŠ.g. 28. augustā valdība nolēma ierobežot atbalstu elektroenerģijai kas tiek saražota no atjaunojamiem energoresursiem un dabas gāzes koģenerācijas stacijās. Līdzšinējais atbalsta mehānisms bija iespēja pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, tātad, par augstāku cenu kā vidējā tirgus cena. Šo cenu starpību sedz visi elektroenerģijas lietotāji ar tarifā iekļauto obligātā iepirkuma komponenti (OIK). Atbalsta ierobežojums nozīmē to, ka līdz 2016. gadam netiks rīkoti konkursi, kuros enerģijas ražotājiem ir iespēja iegūt tiesības pārdot izstrādāto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, kā arī nevarēs iegūt tiesības saņemt garantēto maksu par uzstādīto jaudu. Koģenerācijas staciju atbalsta mehānismam noteikti termiņi cik ilgi tās var pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, stacijām ar uzstādīto jaudu līdz 4MW tas ir 10 gadi, lielākām stacijām – 15 gadi. Apturot līdzšinējos atbalsta mehānismus Ekonomikas ministrija (EM) apņēmusies līdz š.g. 1. novembrim izstrādāt priekšlikumus jaunam atbalsta mehānismam zaļajai enerģijai. Šādas izmaiņas veiktas tādēļ, lai izstrādātu tehnoloģiski neitrālu un ekonomiski pamatotu atbalsta mehānismu. Galvenie esošā atbalsta trūkumi ir tie, ka, pirmkārt, tas nav terminēts, tātad elektroenerģijas ražotājiem nav jāuzlabo tehnoloģijas un jāiekļaujas brīvajā tirgū pēc atbalsta saņemšanas termiņa beigām. Otrkārt, šobrīd izsniegtās zaļās enerģijas ražošanas kvotas varētu ievērojami paaugstināt elektroenerģijas lietotāju gala tarifu. Šobrīd elektroenerģijas ražošanai obligātā iepirkuma ietvaros ir izsniegtas atļaujas tādā apmērā, ka, ja visas tās tiktu īstenotas, rastos elektroenerģijas pārprodukcija, jāpiebilst, ka atļaujas tiek izsniegtas ražotāja norādītajai iekārtas jaudai, pieredze rāda, ka faktiski tiek saražota tikai apmēram puse no plānotā apjoma. EM apgalvo, ka ja visas izņemtās enerģijas ražošanas kvotas tiktu īstenotas pilnā apjomā, tad AER komponente varētu palielināties līdz desmit reizēm. Šobrīd lielākā ietekme uz elektroenerģijas tarifu ir dabas gāzes koģenerācijas stacijām – to daļa ir 0,0094 Ls/kWh, kamēr no AER tikai 0,0029 Ls/kWh, attiecīgi 2011. gadā ražotājiem, kas elektroenerģiju saražoja no AER tika izmaksāti 27 miljoni latu, savukārt gāzes koģenerācijas stacijām – 149,2 miljoni latu. Jaunais atbalsta mehānisms lielā mērā noteikts vai Latvija spēs sasniegt uzstādīto 40% AER mērķi 2020. gadā. Valdība lemj par atbalstu uzņēmējiem energoefektivitātes pasākumu īstenošanaiŠodien (14.08.2012.) valdība lemj par atbalstu uzņēmējiem energoefektivitātes pasākumu īstenošanai. Plānots, ka Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) projektu konkursa „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai” finansējums uzņēmumiem būs pieejams augusta beigās. Konkursa ietvaros plānots finansiāli atbalstīt pāreju no fosilo uz atjaunojamo energoresursu izmantojošām tehnoloģijām (biomasas katli, siltuma sūkņi, saules kolektori), ēku un ražošanas procesa energoefektivitātes uzlabošanu, efektīva apgaismojuma un elektroapgādes vadības un kontroles sistēmu uzstādīšanu u.c. pasākumus. Kā jau ziņojām iepriekš, projektu sagatavošanas laiks būs salīdzinoši īss, lai saņemtu finansiālu atbalstu pretendentiem jāiesniedz būvvaldē akceptēts tehniskais projekts un sagatavots energoaudita pārskats. Pirmajā kārtā apstiprināto projektu īstenošanas termiņš paredzēts līdz 2013. gada 30. aprīlim, katram projektam pieejams līdzfinansējums līdz 350 000 latiem,
kopējais finansējuma apmērs ir aptuveni 3 milj. latu.
Sīkāka informācija pieejama šeit.
Pieejams līdzfinansējums atjaunojamo energoresursu izmantošanai uzņēmumosLatvijas Atjaunojamo energoresursu asociācija aicina uzņēmējus izvērtēt iespēju piedalīties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) plānotajā projektu konkursā „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai”. Konkursa mērķis ir paaugstinot uzņēmumu energoefektivitāti samazināt radītās oglekļa dioksīda (CO2) emisijas. Uzņēmumiem pieejams līdz 65% Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) līdzfinansējums dažādām aktivitātēm. Paaugstinot uzņēmuma energoefektivitāti samazinās izmaksas, kas ļauj nodrošināt ilgtspējīgu izaugsmi, jo energoefektīvu uzņēmumu ar racionālu enerģijas patēriņu energoresursu cenu pieaugums ietekmēs mazāk. Uzlabojot energoefektivitāti industriālajos uzņēmumos iegūst gan uzņēmums, gan arī visa valsts ekonomika kopumā. Uzņēmumam paaugstinās produktivitāte, tiek optimizēts ražošanas process, paveras jaunas biznesa iespējas. Energoefektīvā uzņēmumā ir uzlabota energoapgādes drošība un samazinās siltumnīcefekta gāzu emisijas.  Latvijas energoefektīvākās ēkās izmanto atjaunojamos energoresursusŠovasar noslēdzies konkurss „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2011”, vienģimenes ēku konkurencē laurus plūc ēkas, kurās siltumenerģija tiek nodrošināta ar atjaunojamiem energoresursiem. Konkursu rīko Ekonomikas ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un žurnāls „Latvijas Būvniecība”, lai ar labo piemēru palīdzību sekmētu ēku energoefektivitāti. Pirmās vietas ieguvēja – divstāvu ēka „Daugaviņas” Ikšķiles novadā ir būvēta pēc zema patēriņa ēkas standartiem, tas nozīmē, ka tās enerģijas patēriņš apkurei ir ļoti zems - projektēts zem 17 kWh/m2 gadā. Ēkā tiek izmantoti pasīvās ēkas elementi – ēkas dienvidu fasāde veidota no stikla, lai panāktu maksimālus saules enerģijas ieguvumus, ēkas konstrukcijas ir blīvas, ar biezu siltumizolācijas kārtu, uzstādīta ventilācijas sistēma ar siltuma atgūšanu. Nelielo ēkas siltumenerģijas patēriņu nodrošina kamīns. „Daugaviņas” ir otrā ēka Latvijā, kas celta tuvojoties Vācijas pasīvo ēku standartam. Ļoti zema enerģijas patēriņa ēkas kļūst aizvien populārākas, jo, lai arī tām ir augstākas būvniecības izmaksas, ekspluatācijas izmaksas ir ļoti zemas. Tradicionāli atbilstoši Latvijas būvnormatīviem celtas ēkas enerģijas pateriņš ir sākot no 100 kWh/m2, savukārt zema patēriņa ēkām patēriņš ir krietni mazāks, attiecīgi 2011. gada energoefektīvākajā ēkā „Daugaviņas” patēriņš ir tikai 17 kWh/m2. Šādās ēkās tiek izmantoti risinājumi, kuru izmaksas nepieaug – maksimāli saules enerģijas ieguvumi ziemā un noēnojums vasarā, lai nebūtu nepieciešams dzesēt ēku, siltuma atguvumi no ventilācijas sistēmas un ēkas konstrukcijas blīvums, lai iespējāmi samazinātu siltumenerģijas zudumus caur ēkas konstrukciju.  Otrās un trešās vietas laureātu ēkās siltumenerģija tiek nodrošināta ar zemes siltumsūkņiem. Otrās vietas ieguvējai – ēkai Carnikavā papildus siltumsūknim siltā ūdens uzsildīšanu nodrošina ar saules kolektoriem. Pērn pieaudzis no AER izstrādātās elektroenerģijas apjomsCentrālā statistikas pārvalde (CSB) šī gada maijā publicējusi pārskatu par energoresursu patēriņu Latvijā 2011. gadā, pārskatā apkopota operatīvā informācija. No apkopotajiem datiem secinām, ka 2011. gadā energoresursu patēriņš visās nozarēs ir sarucis, lielākais kritums – 8,7% ir bijis pārveidošanas sektorā, t.i. elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanā. Energoresursu patēriņa sarukumu var skaidrot ar laikapstākļiem (mazākas slodzes katlu mājās), ekonomiskajiem procesiem valstī u.c. faktoriem. Mazākais resursu patēriņa sarukums bija rūpniecībā – 1% jeb par 357 teradžouliem (TJ) mazāk kā pērn. Elektroenerģija Latvijā 2011. gadā tika saražota par 8% mazāk kā 2010. gadā, kamēr tās patēriņš sarucis tikai par 2%, elektroenerģijas neto imports 2011. gadā pieaudzis par 5%, sasniedzot 17% no kopējā patēriņa. No atjaunojamiem energoresursiem (AER) 2011. gadā saražota puse jeb 50,5% no kopējā elektroenerģijas izstrādes apjoma.  Ievērojami ir pieaudzis biogāzes elektrostacijās izstrādātās elektroenerģijas apjoms – saražotas 107 GWh, kas ir par 87,7% vairāk kā pērn, strauji pieaugusi arī uzstādītā biogāzes staciju elektriskā jauda - par 14 MW jeb 127%. Uzstādītā biomasas staciju elektriskā jauda 2011. gadā nav pieaugusi, taču izstrādātās elektroenerģijas daudzums ir augstāks kā jebkad iepriekš, t.i. 13 GWh. Vēja elektrostaciju uzstādītā jauda pērn pieaugusi par 20%, izstrādātā elektroenerģija par 45% t.i. no 49 GWh līdz 72 GWh, šeit gan jāpiebilst, ka 2010. gada dati ir zemāki kā iepriekšējos gados, piemērām, 2008. gadā vēja elektrostacijās tika saražotas 59 GWh elektroenerģijas, šādas svārstības galvenokārt skaidrojamas ar laikapstākļiem. Hidroelektrostacijās (HES) saražotais enerģijas apjoms sarucis par 15%, tas galvenokārt skaidrojams ar ūdens pieteci Daugavā. Daugavas kaskādes HES ir lielākais elektroenerģijas ražotājs Latvijā, kopā hidroelektrostacijās 2011. gadā saražoti 93,8%, HES ar jaudu virs 10 MW - 91,8% no AER izstrādātās elektroenerģijas. No pārējiem atjaunojamiem resursiem saražotās elektroenerģijas apjoms ir tikai nedaudz vairāk par 6%, tomēr tas ir augstākais rādītājs pēdējo 20 gadu laikā.  Plašāki dati par 2011. gada atjaunojamo energoresursu patēriņu un īpatsvaru kopējā energobilancē sagaidāmi šī gada augustā. |